"SKAISTĀS"

Skaistasinga gaileFoto: LALIGABA publicitātes attēls

IZDEVĒJS: Dienas Grāmata


AUTORE: Inga Gaile


REDAKTORE: Gundega Blumberga


MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis


ANOTĀCIJA: Pirmais Ingas Gailes romāns "Stikli" (2016) iznāca apgāda "Dienas Grāmata" vēsturisko romānu sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts". Jaunāko darbu "Skaistās" var uztvert arī kā savdabīgu "Stiklu" turpinājumu, jo tajā darbojas visas pirmā romāna galvenās personas.
"Mēģināju uzrakstīt romānu par cilvēkiem, kuri spēja saglabāt cilvēcību situācijās un apstākļos, kad tai nebija vietas. To darot, mani vadīja cerība, ka turpmāk mēs varētu vienkārši dzīvot."
Inga Gaile


PAR AUTORI: Dzejniece, dramaturģe un režisore Inga Gaile dzimusi 1976. gadā. Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā, beigusi Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012), no 2012. gada līdz 2014. gadam studējusi režiju maģistrantūras studiju programmā. Strādājusi "TV3 Latvia" un reklāmā. Kopš 2004. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Publicējusi vairākus dzejoļu krājumus pieaugušajiem: "Laiks bija iemīlējies" (2000), "raudāt nedrīkst smieties" (2004), "Kūku Marija" (2007), "Migla" (2012), "Lieldienas" (2018). Gailes dzejoļi atdzejoti angļu, lietuviešu, zviedru, vācu, spāņu un bengāļu valodā. Atdzejojusi Latvijas krievu dzejnieku darbus. Veidojusi dramaturģisko materiālu vairākiem teātra iestudējumiem. Pēdējos gados organizē un regulāri piedalās sieviešu stāvizrādēs. 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi". 2014. gada nogalē iznāca Ingas Gailes pirmais dzejoļu krājums ģimenēm ar bērniem "Vai otrā grupa mani dzird?" (par to saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu). Latvijas vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" tapis romāns "Stikli" (2016), kas 2018. gadā iztulkots arī igauņu valodā. 2018. gadā Inga Gaile kļuva par atjaunotās Latvijas PEN biedrības vadītāju. 2019. gadā Ingas Gailes dzejoļu krājums "Lieldienas" nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.

 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Arnis Koroševskis

Literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis

Romāns "Skaistās" ir viens no retajiem gadījumiem, kad darba turpinājums ir ievērojami spēcīgāks par tā pirmo daļu – romānu "Stikli" (2016); lai gan – darbs pat iegūst vēl vairāk, ja tiek skatīts nošķirti no tā priekšgājēja. Inga Gaile romānā apraksta cilvēka eksistenci totalitārismā un pēc tā, vienlaikus izvirzot jautājumu – kas pēc šādas drausmīgas pieredzes vispār paliek pāri no cilvēka un vai viņa esībai ir jēga, par spīti šķietami acīmredzamajai bezjēdzībai? Darbā ierakstīto ideju daudznozīmība un universālums ļauj katram lasītājam tajā atrast ko atšķirīgu. Romānā liela nozīme ir "vardarbības vēstures" jēdzienam, taču simboliski vispārinātā tvērumā, attiecinot to nevis tikai uz konkrētiem pagājušā gadsimta vēstures krustpunktiem vai kolīzijām, bet gan uz sieviešu un vīriešu (un to bērnu!) attiecībām kā tādām; cilvēki kļūst paši par savas vardarbības upuriem, nespēdami vai nemācēdami mīlēt un tādējādi nodarot viens otram pāri.

Anna Auziņa

Dzejniece

Ingas Gailes romāns "Skaistās" lasāms gan kā grāmatas "Stikli" turpinājums, veidojot vienu veselu darbu, kas pievēršas marginalizētu grupu cilvēktiesībām 20. gadsimta notikumu ietvarā, gan arī kā atsevišķs romāns, kurā 2. Pasaules kara noziegumi parādīti no sievietes skatupunkta. Balstoties vēsturiskos pētījumos, autore izgaismo seksuālo vardarbību pret sievieti un tās sekas vairākās paaudzēs dažādās nācijās. Skaistā Violeta, kas izraudzīta strādāt koncentrācijas nometnes bordelī; viņas meita Meibla, kas ieņemta izvarošanas rezultātā un vēlāk kļūst par psihoterapeiti; Meiblas audžutēvs Kārlis, talantīgs latviešu ārsts, kuru atceramies no "Stikliem" kā eigēnikas ideju pretinieku un kura personība un karjera ir tikusi salauzta nacistu politikas rezultātā; Kārļa bijusī mīļotā un dēla māte Magdalēna, kas palikusi Latvijā padomju totalitārajā režīmā… Aizraujošais sižets izstāstīts precīzā fragmentu salikumā Ingai Gailei raksturīgi nemierīgajā izteiksmē, grāmatas noslēgumā nonākot līdz rakstnieces tēlam, kas cenšas tikt skaidrībā par notikumiem, kas ietekmējuši arī viņas dzīvi.

Lita Silova

Literatūrzinātniece un skolotāja

Ingas Gailes romāns "Skaistās" ir vienuviet saliktu vairāku cilvēku mēğinājums izstāstīt savu stāstu, bet, ritot laikam no 1941. līdz 2006. gadam, katrs atsevišķais stāsts kļūst par visus skarošās un kopīgās dzīves fragmentu, nereti strupu vai aprautu. Romāns, kurš jālasa ļoti lēni, apstājoties, palūkojoties atpakaļ. Un ne tikai tāpēc, ka vēstītāji mainās, jo katram savs sakāmais. Daudzbalsība jebkurā mākslas darbā ir intriģējošs izaicinājums – var sekot vienai balsij, bet var detalizēti vērot atsevišķo balsu saspēli vai pretspēli. Ingas Gailes romāns atbilstoši divdesmitā gadsimta dramatiskās vēstures smago lappušu izvēlei spēli nepadara vieglu, skaidru un uz vienu konkrētu viedokli balstītu. Daudzbalsības koncepcija romānā nav tikai starp dažādām paaudzēm atrastu, pazaudētu un atkal atrastu cilvēku mijiedarbība. Daudzbalsība, atsevišķajiem monologiem krustojoties, pastiprina sajūtu par kara laika atstāto traumatisko pieredzi – kad ir neizturami smagi, tad izrādās, ka patiesībā ir vēl skaudrāk. Taču tieši tā pati daudzbalsība palielina šķietami neiespējamo, bet tomēr eksistējošo ticību cilvēcībai.