  Foto: Uldis Briedis /Diena/ |
IZDEVĒJS: Neputns AUTORS: Jānis Rokpelnis ANOTĀCIJA: Grūti pateikt, cik tuvu vai tālu Rokpelnis ir no dzejas destilāta pilnības, bet lāgiem desmitrindu tekstā ietvertā grūtsirdība sasniedz bezmaz apokaliptiskus apmērus — taču, jokaina būšana, Rokpelnis nevis skrien ar galvu sienā, bet gan drīzāk ķer kaifu no pašradītajām apokalipsēm, no kurām katra vienlaikus ir bezgalīgi maza un bezgalīgi liela. PAR AUTORU: Jānis Rokpelnis (1945) studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradā un LU. Apbalvots ar "Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras Gada balvu (2004). |
Ekspertu vērtējumi:
Jānis Oga
Nosaukums ir radīšanas kvintesence – ceļā pie Radītāja, bet tikpat labi nākot no sarunas ar Viņu, Rokpelnis liecina par savu radīšanas un pārradīšanas metodi un brīnumu. Simpātiskas arī Rokpeļņa šaubas, kas atraisa spēles prieku un sola jaunus pārsteigumus ne vien nākotnē, bet arī ik reizi, kad atvērsim Nosaukumu.
Andra Konste
Nosaukumā sastopamajos dzejoļos varam atrast nīgru ekstravaganci un grūtsirdīgus jociņus Rokpelnim vien raksturīgajos ritmos. Rokpelnis ir kļuvis par klasiķi, kas lasāms ar prieku, brīžam pat - pārsteigumu. Dzejas ūdeņos viņš peld bez kompasa, bet lasītāju nenoslīcina ne vārdu plūdos, ne bēdās. Klasiski modernistiska vērtība.
